Iznireļi
Kā gan ta sanāca, ka gaidītās un Latvijas valstij tik vajadzīgās politiķu jaunās paaudzes vietā, ka senes pec lietus saradās un izvērsās bezprincipiālu, glumu, caurcaurēm uz personisko labumu orientētu iznireļu suga, kuri pakāpās uz mazgadīgu marksistiski noskanotu entuziastu pleciem?
Ir divas |oti atšķirīgas "jauno, progresīvo" politiķu grupas. Vieni - spalgspiedzīgi jaunekli un jaunuves, kam nav vispār nekādas nojēgas par praktisko, realo dzīvi. Un otri - manīgi, paglumi |audis no ierēdņu un uzņēmēju aprindām. Atšķirībā no bļaustīgajiem jaunuļiem šiem iznireļiem lielākoties nav nekādu proncipu, nekādu valstisku mērķu, toties viņiem ir nesalīdzināmi lielāka apetīte, milzīgas personiskās ambīcijas un visaptveroša vēlme ieņem labākās vietas pie siles.
Pret "progresīvo" jauneklu un jaunuvju plāniem "taisnīgi sadalīt un pārdalīt" šie ļaudis nekādas personiskas simpātijas nejūt. Toties iznireļi ir apveltīti ar labu ožu un spēju bez kompleksiem pielipināties perspektīvam politiskam spēkam, kas sola dažnedažadus labumus, - ja, un arī ar stingru politisko principu un valstisko ideālu faktisku neesamību. Šī ir grāmata par četriem atšķirīgiem, taču |oti tipiskiem politisko iznireļu sugas pārstāvjiem.