Debesu gruntsūdeņi
Ieskatu Ivetas Šimkus dzejoļu krājumā “debesu gruntsūdeņi” sniedz tā redaktore Ingmāra Balode: “Ivetas Šimkus trešais dzejoļu krājums “debesu gruntsūdeņi” ieliek dzejnieci un lasītāju perspektīvā, kas atšķirīga no iepriekšējos krājumos “Prombūtne” (2007) un “pēc tam” (2016) iepazītās. Runātāja balss dzirdama bez liekiem fona trokšņiem un pavadījuma; acs tver eksistenciāli vientuļu, bet ar visu pasaulē notiekošo saistītu cilvēku. Cilvēks, grib viņš to vai ne, iemieso cerību uz vertikāli starp diviem lielajiem plāniem — zemi, kas ar laika varu grib piesiet sev, un debesīm, kas var būt zemes atspulgs. Tikpat ačgārns kā atspulgs, tikpat mulsinošs, ja atspulgotais mēģina to atdarināt. Tikpat tiešs savā patiesumā (un tie ir vienas saknes vārdi!).”